patriarhs
"Patriarhs" (latīņu: patriarcha, no grieķu: πατριάρχης — "ciltstēvs, cilts vadonis") ir vēsturisks un reliģisks termins ar šādām galvenajām nozīmēm:
1. Ģimenes/cietas vecākais – vīrietis, kas ir ģimenes, cilts vai klana galva, pārstāvis vairāku paaudžu saimē.
2. Reliģisks virsaitis – augstākās hierarhijas garīdznieks:
- Kristietībā – vairāku Austrumu pareizticīgo baznīcu (piem., Konstantinopoles, Aleksandrijas) augstākais bīskaps.
- Jūdaismā – senie ebreju pravietis-tēvi (Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs).
3. Simboliska nozīme – cilvēks, kas tiek uzskatīts par kādas jomas, organizācijas vai kustības "tēvu" vai garīgo vadoni.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski/ģimenes kontekstā:
"Senais ģimenes patriarhs ar gudrību vadīja visus mājsaimniecības lēmumus."
2. Reliģiskajā kontekstā:
"Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils uzrunāja ticīgos Lieldienās."
"Bībele stāsta par patriarhu Ābrahāma aicinājumu."
3. Pārnestā nozīmē:
"Viņš tiek dēvēts par latviešu mūzikas patriarhu pēc ilggadīgas karjeras."
"Uzņēmuma patriarhs pirms pensionēšanās nodrošināja pāreju jaunai paaudzei."
Etimoloģija: Vārds cēlies no grieķu valodas: patria (ģimene, cilts) + archos (vadonis, valdnieks). Latviešu valodā lietots kopš 19. gadsimta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.