Pašvitine
"Pašvitine" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē pēdējo nakts stundu pirms rītausmas — brīdi, kad debesis kļūst gaišākas, bet saule vēl nav uzlēkusi. Tas ir literārs vai dzejisks izteiciens, kas bieži lietots, lai raksturotu klusu, noslēpumaino un pārejas brīdi no tumsas uz gaismu.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Pašvitinē klusi kūst zvaigžņu liesmas,
un pirmie putni modinās zem koku čalotajiem jumstiem."
2. Prozā:
"Viņš devās ceļā pašvitinē, kad migla vēl pārklāja laukus un pilsēta gulēja klusumā."
3. Mūsdienu kontekstā (tēlaini):
"Šis projekts atrodas savā pašvitinē — dažas detaļas vēl jāizstrādā, bet gaidāmais rezultāts jau jūtams."
Sinonīmi:
- rītausma
- ausma
- atmodas brīdis
- pirmā gaisma
Vārds "pašvitine" nereti tiek lietots arī simboliski, lai apzīmētu cerības sākumu, pārmaiņu vai gaidīšanas brīdi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.