pastorāts
Pastorāts (no latīņu pastor — 'gans') ir literatūras, mākslas vai mūzikas darbs, kas idealizēti attēlo lauku dzīvi, dabu un vienkāršos cilvēkus (bieži vien ganus, zemniekus) kā idilisku, mierīgu un harmonisku pasauli, kontrastējot ar pilsētu sarežģītību.
Galvenās iezīmes:
- Dabas ainavas apraksti
- Vienkāršā, godīgā lauku dzīve
- Miers, harmonija ar dabu
- Bērnu un jaunības nevainības motīvs
- Bieži sentimentalitāte
Piemēri:
1. Literatūrā:
- Teokrita "Idillas" (senā Grieķija) — dzejoļi par ganu dzīvi.
- Vergilija "Bukolikas" (senā Roma) — poēmas par lauku dzīvi.
- Dž. Torsela "Zelta laikmets" — dzejolis par ideālu lauku dzīvi.
2. Mākslā:
- N. Pusēna gleznas "Arka dievišķā pavasara vidū" — ideāla daba.
- Ž. F. Milē gleznas "Gani" — vienkārša lauku dzīve.
3. Mūzikā:
- L.van Bēthovens "Pastorālā simfonija" (6. simfonija) — dabas skaņu atveide.
- A. Vivaldi "Četri gadalaiki" ("Pavasaris", "Vasara") — dabas motīvi.
Mūsdienās:
Pastorāla tēla elementi saglabājušies filmās, reklāmās un literatūrā, lai radītu harmonijas sajūtu vai nostalģiju pēc vienkāršākas dzīves (piemēram, Tolkīna "Hobits" Šīras ainavas).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.