"Paslīps" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, sekli iegrimušu vai padziļinātu vietu (parasti dabā), piemēram, nelielu ieplaku, iedobi, padziļinājumu zemē, akmeņā vai kokā.
Īss skaidrojums:
Tas bieži vien ir dabiska, neliela padziļināšanās, kurā var sakrāties ūdens, sniegs vai kas var kalpot kā patvērums maziem dzīvniekiem.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Ceļa malā akmenī bija redzams mazs paslīps, kurā pēc lietus sāka uzkrāties ūdens."
2. Mežā:
"Zaķis apslēpās zem saknēm veidotajā paslīpā."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa balss bija kā klusa atbalss no kāda paslīpa dvēselē." (t.i., no dziļas, slēptas vietas).
Sinonīmi: iedobe, padziļinājums, ieduba, ieplaka (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: izcilnis, paugurs, izvirzījums.
Vārds "paslīps" ir retāk lietots mūsdienu sarunvalodā, bet saglabājies literārajos un reģionālajos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.