pašgrābis
"Pašgrābis" nozīme:
Tas ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas pats sevi apgrābj, apzog, krāpj vai kaitē sev pašam (pašnodarījums, pašapmānīšana, pašpārkāpšana). Vārds biežāk sastopams literāros tekstos vai dzejā, nevis ikdienas sarunvalodā.
Piemēri lietojumam:
1. Dzejas kontekstā:
"Esmu savs pašgrābis, savu sapņu zaglis –
sirds, kas sevi apzog, lai citiem dotu."
(Metaforiski par cilvēku, kas upurē sevi citu labā).
2. Morāla vai psiholoģiska konteksta:
"Atteikties no saviem principiem naudas dēļ ir kļūt par pašgrābi – tu apzog sevi no iekšienes."
(Par cilvēku, kas apzināti rīkojas pret saviem interesēm).
3. Vēsturisks/filozofisks piemērs:
"Viņš bija pašgrābis, jo veltīja dzīvi naudas kārtībai, aizmirstot par dvēseli."
(Par cilvēku, kas "nozog" sev iespēju būt laimīgam).
Sinonīmi (tuvākās nozīmes):
- Pašnodevējs
- Pašupuris (ja konteksts ir upurēšanās)
- Paškaitētājs
Piezīme:
Vārds cēlies no salikteņa "paš-" (sevis) + "grābis" (no darbības "grābt" – zagt, rāpt). Līdzīga veida veidojumi latviešu valodā: pašnodevība, pašupurēšanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.