partikulāristisks
"Partikulāristisks" nozīmē koncentrēšanos uz atsevišķām detaļām, konkrētiem gadījumiem vai individuālām īpatnībām, nevis vispārīgiem principiem vai visaptverošām teorijām. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu pieeju, kas izvairās no vispārinājumiem un pievēršas specifiskām situācijām.
Piemēri:
1. Filozofijā / ētikā:
Partikulāristiska pieeja ētikā nozīmē, ka morālo spriedumu pieņem, balstoties uz konkrēto situāciju, nevis stingriem vispārīgiem noteikumiem.
Piemērs: "Viņš noraidīja vispārīgos morālos likumus, aizstājot tos ar partikulāristisku pieeju – katru gadījumu vērtējot atsevišķi."
2. Zinātnē / pētniecībā:
Partikulāristisks pētījums var koncentrēties uz vienu konkrētu notikumu vai ierobežotu parādību, nevis meklēt universālus modeļus.
Piemērs: "Šis darbs ir partikulāristisks – tas analizē tikai viena uzņēmuma krīzes vadību, nevis visu nozares praksi."
3. Politikā / sabiedrībā:
Partikulārisms var izpausties kā interese par vietējām vai šaurām grupām, nevis visu sabiedrību.
Piemērs: "Viņa runa bija partikulāristiska – tā aizstāvēja tikai viena reģiona intereses, ignorējot valsts kopējos mērķus."
Īsumā:
Vārds raksturo konkrētumu, detalizētību un nevispārināšanu. Bieži lietots akadēmiskajos, filozofiskajos vai kritiskajos kontekstos, lai uzsvērtu atšķirību no "universālisma" vai "vispārinājumiem".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.