participiāls
Participiāls ir darbības vārda (verba) forma, kas apvieno darbības vārda un īpašības vārda pazīmes. Tas izsaka darbību kā īpašību vai stāvokli, bieži lietots, lai raksturotu vai papildinātu teikumu.
Galvenās nozīmes:
1. Darbības vārda nozīme – norāda uz darbību vai procesu.
2. Īpašības vārda funkcija – var raksturot lietvārdu (kā atribūts) vai veidot saliktu laiku.
Piemēri latviešu valodā:
1. Tagadnes particips (darāmā kārta):
- smiedošs bērns (bērns, kas smejas)
- rakstošā mašīna (mašīna, kas raksta)
2. Pagātnes particips (ciešamā kārta):
- salauzts krūzīts (krūzīts, kas ir salauzts)
- uzrakstīts vēstule (vēstule, kas ir uzrakstīta)
3. Nākotnes particips:
- darāmais darbs (darbs, kas būs jādara)
- lasāmā grāmata (grāmata, kas tiks lasīta)
Teikumu piemēri:
- Bērns, skrienot pa parku, pazaudēja cepuri. (particips "skrienot" papildina teikumu)
- Nopirktais auto bija ļoti lēts. (particips "nopirktais" raksturo lietvārdu "auto")
- Saucot viņu vārdā, viņa atgriezās. (particips "saucot" izsaka vienlaicīgu darbību)
Participiālus plaši lieto gan atributīvi (kā īpašības vārdus), gan veidojot saliktos laikus (piemēram, esmu dzirdējis, bija runājis).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.