partenoģenēze
"Partenoģenēze" (no grieķu valodas: parthenos — "jaunava" + genesis — "izcelšanās, rašanās") ir dzimumvairošanās veids, kurā neapaugļota olšūna attīstās par jaunu indivīdu bez spermatozoīda piedalīšanās. Tas nozīmē, ka mātīte var vairoties bez tēviņa. Šis process sastopams dažādās dzīvnieku, augu un vienšūņu grupās.
Galvenās īpašības:
- Bez apaugļošanas — olšūna attīstās bez ģenētiskā materiāla sajaukšanas ar spermatozoīdu.
- Pēcnācēji parasti ir kloni — tie ir ģenētiski identiski mātei (ja nav mutāciju).
- Sastopama dabā un izmantota mākslīgi (piemēram, lauksaimniecībā).
Piemēri:
1. Dzīvnieki:
- Kukaiņi: Bišu dārzenē (darba bites un mātītes attīstās no apaugļotām olām, bet tēviņi (transi) — no neapaugļotām olām partenoģenēzes ceļā).
- Rāpuļi: Dažas komodo pūķu un varānu sugas spēj vairoties partenoģenēzi, ja nav pieejami tēviņi.
- Zivis: Dažas haizivju sugas (piemēram, baltais haizivs) reizēm vairojas šādā veidā.
2. Augi:
- Banāni (kultivētās šķirnes) vairojas bez sēklām, izmantojot partenoģenēzi (augļi attīstās bez apaugļošanas).
- Citrusaugi (piemēram, vīnogas) dažreiz veido bezsēklu augļus partenoģenēzes dēļ.
3. Mākslīgā pielietojuma piemērs:
- Lauksaimniecībā tiek veidotas bezsēklu augļu šķirnes (piemēram, vīnogas, arbūzi), lai uzlabotu produktu kvalitāti.
Īsumā: Partenoģenēze ir "jaunavas dzemdības" — organisma vairošanās bez apaugļošanas, radot ģenētiski identiskus pēcnācējus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.