"Pārliecinātība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē stipru pārliecību, pārliecības stiprumu vai nešaubīgu ticību kādai idejai, principam vai pašapziņai. Tas norāda uz emocionālo vai intelektuālo pārliecību, kas nav balstīta tikai uz faktiem, bet arī uz iekšēju pārliecību.
Piemēri:
1. Runājot par pārliecību:
"Viņa runāja ar lielu pārliecinātību par savas izglītības nozīmi dzīvē."
(Šeit tas nozīmē pārliecību un pārliecinātu attieksmi.)
2. Darbībā izpaužama pārliecība:
"Viņš pieņēma lēmumu ar tādu pārliecinātību, ka neviens neapšaubīja viņa argumentus."
(Rāda pašapziņu un nešaubīgu pieņemšanos.)
3. Pārliecinātība kā rakstura īpašība:
"Līderim ir jābūt pārliecinātībai savos mērķos, lai iedvesmotu citus."
(Norāda uz iekšējo pārliecību, kas veicina pārliecināšanu.)
Sinonīmi: pārliecība, nešaubīgums, pašapziņa, ticība (kontekstā).
Pretstatā: šaubas, nedrošība, vilcināšanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.