"Pāraudzināšana" nozīmē pārlieku rūpīgu, izlutinātu audzināšanu, kas noved pie bērna (vai dažreiz arī pieauguša) neatkarības trūkuma, pašapziņas pārspīlējuma, pieprasītības vai nespējas tikt galā ar grūtībām. Tas bieži saistīts ar pārmērīgu aizsardzību, piekāpšanos un nepamatotu slavēšanu.
Piemēri:
1. Bērna audzināšanā:
Vecāki nekad neļauj bērnam patstāvīgi atrisināt konfliktus vai pārvarēt šķēršļus, vienmēr aizstāvot viņu un vainojot citus. Rezultātā bērns kļūst bezatbildīgs un neprot sadarboties.
2. Darba vidē:
Vadītājs nepamatoti slavē darbinieku par ikdienas uzdevumiem, nepieļauj konstruktīvu kritiku, un darbinieks kļūst pārliecināts par savu "nepieļaujamību", nespējot pieņemt atsauksmes.
3. Sociālās attiecībās:
Cilvēks, kas ir pāraudzināts, var sagaidīt, ka viņa vēlmēm tiks pakļautas visas apkārtējās personas, un reaģēt ar aizvainojumiem vai agresiju, ja tas nenotiek.
Īsumā: Pāraudzināšana ir audzināšanas stils, kas traucē personības harmoniskai attīstībai, radot grūtības adaptēties realitātei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.