papildpretestība
Papildpretestība (angļu: complementary resistance) ir bioloģisks termins, kas apzīmē situāciju, kad divas vai vairākas pretestības formas (piemēram, pretīmikrobu vai pretīherbicīdu) pastāv kopā, bet ne vienlaikus vienā organismā. Tās papildina viena otru, lai radītu kopēju ietekmi uz populāciju vai sistēmu, bieži vien novēršot vienas pretestības formas pārņemšanu.
Īsumā:
Tas ir mehānisms, kurā dažādas pretestības formas pastāv atsevišķos indivīdos vai vidēs, bet to kombinācija nodrošina efektīvāku ierobežošanu (piemēram, infekcijas vai nezāļu izplatības).
Piemēri:
1. Lauksaimniecībā (pretīherbicīdu pretestība):
Divas nezāles attīsta pretestību pret dažādiem herbicīdiem. Ja viena nezāle ir pretestīga herbicīdam A, bet otra — herbicīdam B, tās var "papildināt" viena otru, aizpildot atstātās nišas. Lai tos kontrolētu, nepieciešama integrēta stratēģija (mainīt herbicīdus, rotācijas u.c.).
2. Medicīnā (pretīmikrobu pretestība):
Divi dažādi baktēriju celmi ir pretestīgi pret atšķirīgiem antibiotikiem. Ja infekciju izraisa abi celmi kopā, viena antibiotika terapija var neiedarboties, jo otrais celms turpina vairoties. Papildpretestība nozīmē, ka kopējā pretestība ir lielāka, nekā katra atsevišķi.
3. Vides aizsardzībā:
Dažādas kaitēkļu populācijas attīsta pretestību pret atšķirīgiem insekticīdiem. Ja tās apdzīvo vienu un to pašu teritoriju, to "papildinošā" pretestība apgrūtina visu kaitēkļu novēršanu ar vienu vielu.
Galvenā atziņa:
Papildpretestība uzsver sarežģītību cīņā ar pretestību — tā nav tikai viena organisma īpašība, bet gan parādība, kas var pastāvēt populācijas līmenī, prasot daudzpusīgas pieejas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.