"Papīkstēt" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē klusi, viegli un nepārtraukti čīkstēt vai šņākt (parasti par skaņu, ko rada kustīga mehānisma daļa, berze, vējš vai līdzīgi).
Piemēri:
1. Vecās durvis papīkstēja, kad tās atvēra.
(Klusi čīkstēja eņģes.)
2. Ritenis papīkstēja, jo nebija ieeļļots.
(Radās viegls čīkstošs skaņas no berzes.)
3. Vējš papīkstēja lapās.
(Radīja klusu šņākošu skaņu.)
Sinonīmi: čīkstēt, šņākt, šņācēt.
Lietojums: Bieži apraksta klusus, atkārtotus mehāniskus vai dabas skaņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.