palīgvārds
"Palīgvārds" ir vārds, kas pats par sevi nenozīmē pilnvērtīgu priekšmetu, pazīmi vai darbību, bet kalpo kā palīglīdzeklis teikuma loģiskās un gramatiskās struktūras veidošanā. Tas palīdz izteikt laikus, modusus, kā arī saistīt teikuma daļas.
Galvenās palīgvārdu grupas latviešu valodā:
1. Palīgdarbības vārdi – izmanto saliktu laiku, kārtas un pasīva veidošanai.
Piemēri: esmu (esmu strādājis), biju (biju aizgājis), tiku (tiku uzrunāts).
Teikumi:
- Es esmu izlasījis grāmatu.
- Viņš tika apbalvots.
2. Palīgīpašības vārdi – izmanto saliktu pakāpju veidošanai.
Piemēri: vairāk, mazāk.
Teikumi:
- Šī grāmata ir vairāk interesanta nekā iepriekšējā.
- Viņš ir mazāk pacietīgs.
3. Palīgsaikļi – savieno teikuma daļas vai teikumus.
Piemēri: un, bet, ja, ka.
Teikumi:
- Es gribēju nākt, bet laika nebija.
- Viņš teica, ka atnāks rīt.
Svarīgi: Palīgvārdi bieži lietoti kopā ar patstāvīgiem vārdiem (piem., darbības vārdiem, īpašības vārdiem), lai nodotu nianses vai sakarības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.