"Palakta" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē nogurušu, nespēcīgu, novārdzinātu (par cilvēku, dzīvnieku vai augu). Tas bieži izsota fizisku vai garīgu izsīkumu, mazspēku.
Piemēri:
1. Pēc ilgā brauciena viņš bija palakts un vēlējās tikai atpūsties.
2. Karstajā vasarā palaktas puķes noliecas uz leju, līdz tās laistīja.
3. No ilgām bezmiega naktīm viņas seja izskatījās palakta un bāla.
Sinonīmi: noguris, nespēcīgs, novārdzināts, izsīcis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.