"Pāķis" latviešu valodā ir sīks, trakulīgs rūķis vai velniņš folklorā, kas bieži tiek attēlots kā palīgs vai jokdaris, nereti radot nelielus nepatikšanas.
Nozīmes nianses:
- Folklorā un pasakās – burvju spējīš, bieži palīdzīgs, bet kaprīzs radījums.
- Pārnestā nozīmē – cilvēks ar palaidnīgu, nerātnu raksturu.
Piemēri lietojumā:
1. Folklorā:
"Pasakā pāķis aizvāca zemnieka nazi un paslēpa to graudos."
2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku):
"Mūsu Jānis ir īsts pāķis – vienmēr izdomā kādu palaidnību!"
3. Mūsdienu sarunvalodā (bieži ar mīļotu nokrāsu):
"Mazais pāķis! Vēlreiz izkaisīja visas rotaļlietas pa visu istabu."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no vācu "Puck" (rūķis, velniņš) vai angļu folklora (Puck – palaidnis, kā Šekspīra "Sapnis vasaras naktī"). Latviešu folklorā radījums ir līdzīgs rūķim, bet bieži ar asprātīgāku, mazāk draudīgu raksturu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.