"Pabērns" nozīme:
Tas ir bērns, kas dzimis pēc kāda notikuma (parasti pēc vecāka nāves, šķiršanās vai citas būtiskas dzīves izmaiņas). Vārds bieži lietots, lai norādītu uz bērnu, kas piedzimst otrajā laulībā vai jaunās ģimenes attiecībās.
Piemēri:
1. Ģimenes kontekstā:
"Viņai ir divi bērni no pirmās laulības, bet ar jauno vīru viņiem ir kopīgs pabērns."
(Šeit "pabērns" ir bērns, kas dzimis pēc šķiršanās un jaunas attiecības sākšanas.)
2. Vēsturiskā/sekas kontekstā:
"Pēc kara daudzās ģimenēs piedzima pabērni — bērni, kas nepiepazina savus tēvus, kas krita frontē."
(Šajā gadījumā "pabērns" norāda uz bērnu, kas dzimis pēc tēva nāves kara laikā.)
Svarīgi:
Vārds nereti nes emocionālu nokrāsu (var likt justies kā "papildinājumam" vai "sekai"), tāpēc lietošanā vēlams apzināties kontekstu. Mūsdienās reti lietots oficiālā valodā, biežāk folklorā, vēstures aprakstos vai sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.