"Orpe" latviešu valodā ir dzejolis, kas sastāv no viena pantrinda (stanzas), bieži vien ar īsu, koncentrētu saturu. Tas ir līdzīgs epigrammai, bet vairāk izmantots dzejā.
Īss raksturojums:
- Īss, koncentrēts dzejolis (parasti 4–8 rindiņas).
- Bieži satur asu domu, ironiju vai morālu.
- Var būt gan nopietns, gan humorisks.
Piemēri latviešu literatūrā:
1. Rainis – "Orpe" (no krājuma "Tālas noskaņas zilā vakarā"):
"Viss ir tukšs, viss ir kluss,
Tik vējš pār klajumu brāžas;
Viss ir miris, viss ir bēdzis,
Tik mana sirds vēl tur kļāpā."
2. Aspazija – "Orpe" (miniatūra):
"Es zinu vienu ziedu,
Kas zied, kad saule riet;
Un tā ir mana sirds,
Kad tu ar to saticies."
Mūsdienās termins "orpe" lietots reti, biežāk līdzīgas formas dēvē par miniatūrām, epigrammām vai četrrindēm. Tās var atrast arī folklorā (piemēram, īsas tautasdziesmas) vai mūsdienu dzejā kā īsus, spilgtus teksta fragmentus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.