ontoģenētisks
"Ontoģenētisks" nozīmē indivīda attīstību no dzimšanas līdz nāvei (bioloģijā) vai jēdziena/parādības vēsturisko attīstību (filozofijā, psiholoģijā). Tas apraksta procesus, kas notiek konkrēta organisma vai struktūras dzīves laikā (nevis evolūcijas gaitā visai sugai).
Īsumā:
Tas attiecas uz individuālo attīstību – kā kautkas veidojas, mainās un beidz pastāvēt viena vienīga ietvaros.
Piemēri:
1. Bioloģijā:
"Ontoģenētiskā attīstība ietver cilvēka embrija attīstību no apaugļotas olšūnas līdz dzimušam bērnam."
(Piemērs: kā katrs cilvēks attīstās no zigotas līdz pieaugušam vecumam.)
2. Psiholoģijā (Piāža teorija):
"Bērna intelektuālā attīstība ir ontoģenētisks process, kas ietver secīgus attīstības posmus."
(Piemērs: kā konkrēts bērns apgūst loģisko domāšanu laika gaitā.)
3. Filozofijā/zinātnē:
"Ontoģenētiska pieeja pēta, kā noteikta ideja (piemēram, 'demokrātija') veidojās un mainījās vēsturiskā laika posmā."
(Piemērs: kā konkrētas valsts politiskā sistēma attīstījās no tās dibināšanas līdz mūsdienām.)
Atšķirība no "filoģenētiska":
- Ontoģenētisks = viena organisma/parādības attīstība.
- Filoģenētisks = sugu vai lielu grupu evolūcija daudzu paaudžu laikā (piemēram, zivis → abinieki → rāpuļi).
Saīsināti: Ontoģenēze ir individuālā dzīves vēsture.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.