Onkovirusoloģija ir viroloģijas nozare, kas pēta onkogēnās vīrusus — t.i., vīrusus, kas spēj izraisīt vēža attīstību, inficējot šūnas un izraisot to nekontrolētu dalīšanos.
Galvenās nozīmes punkti:
- Pēta vīrusu saistību ar onkoloģiskām slimībām.
- Analizē, kā vīrusi integrējas šūnu genomā un izraisa ģenētiskās mutācijas.
- Attīsta diagnostikas metodes un potenciālus vakcīnas (piem., HPV vakcīna).
Piemēri onkogēniem vīrusiem:
1. Cilvēka papilomas vīruss (HPV) — saistīts ar dzemdes kakla, galvas un kakla, kā arī dažiem ādas vēža veidiem.
2. Epsteina-Barra vīruss (EBV) — saistīts ar dažiem limfomiem un nazofaringeālā karcinoma.
3. Hepatīta B un C vīrusi (HBV, HCV) — var izraisīt aknu cirhozi un hepatocelulāro karcinomu.
4. Cilvēka T-limfotro pie vīruss (HTLV-1) — izraisa adulta T-šūnu leikozu.
Onkovirusoloģija ir nozīmīga gan vēža profilakses, gan terapijas kontekstā, jo daudzus vēža veidus iespējams novērst ar vakcīnām (piem., pret HPV) vai antivīrusu ārstēšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.