"Oksidēt" nozīme:
Ķīmisks process, kurā viela reaģē ar skābekli, zaudējot elektronus, vai arī vielas saskarsmē ar skābekli veidojas oksīds (piemēram, rūsa). Tas var notikt gan metāliem, gan organiskiem savienojumiem.
Piemēri:
1. Dzelzs oksidēšanās – mitrā vidē dzelzs virsma pārklājas ar rūsu (dzelzs oksīdu).
Piemērs: "Vecs nagla ātri oksidējas, ja atrodas lietū."
2. Augļu oksidēšanās – gaisā saskaroties ar skābekli, augļi (piemēram, āboli) kļūst brūni.
Piemērs: "Nogriezts ābols sāk oksidēties, ja to nenoguldz ar citronskābi."
3. Metālu patina – vara vai bronzas izstrādājumi gaisā iegūst zaļganu pārklājumu (pamatojoties uz vara oksīdu).
Piemērs: "Vecās baznīcu kupola oksidēšanās rada raksturīgo zaļo nokrāsu."
Saistītie termini:
- Oksidēšanās – pats process.
- Oksidators – viela, kas izraisa oksidēšanos (piemēram, skābeklis, ūdeņraža peroksīds).
- Pretējs process – reducēšanās (elektronu pievienošana).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.