nukleīns

Nukleīns ir bioloģisks makromolekulu veids, kas veido ģenētisko materiālu dzīvajos organismos. Tas sastāv no nukleotīdiem, kas savukārt veidoti no cukura (ribozes vai deoksiribozes), fosfāta grupas un slāpekli saturošas bāzes (adenīns, guanīns, citozīns, timīns vai uracils).

Galvenie nukleīnu veidi:
1. DNS (deoksiribonukleīnskābe) – glabā ģenētisko informāciju, atrodama šūnu kodolā.
Piemērs: DNS nosaka cilvēka ārējos pazīmes (matu krāsu, acu krāsu).
2. RNS (ribonukleīnskābe) – piedalās informācijas pārnešanā un olbaltumvielu sintēzē.
Piemērs: mRNS (vēstneša RNS) pārnes ģenētisko kodu no DNS uz ribosomām olbaltumvielu ražošanai.

Īsumā: Nukleīni (DNS un RNS) ir molekulas, kas glabā un izpilda ģenētiskās instrukcijas dzīvajās šūnās.

Įrašas
Paaiškinimas	Nukleīns ir bioloģisks makromolekulu veids, kas veido ģenētisko materiālu dzīvajos organismos. Tas sastāv no nukleotīdiem, kas savukārt veidoti no cukura (ribozes vai deoksiribozes), fosfāta grupas un slāpekli saturošas bāzes (adenīns, guanīns, citozīns, timīns vai uracils). Galvenie nukleīnu veidi: 1. DNS (deoksiribonukleīnskābe) – glabā ģenētisko informāciju, atrodama šūnu kodolā. Piemērs: DNS nosaka cilvēka ārējos pazīmes (matu krāsu, acu krāsu). 2. RNS (ribonukleīnskābe) – piedalās informācijas pārnešanā un olbaltumvielu sintēzē. Piemērs: mRNS (vēstneša RNS) pārnes ģenētisko kodu no DNS uz ribosomām olbaltumvielu ražošanai. Īsumā: Nukleīni (DNS un RNS) ir molekulas, kas glabā un izpilda ģenētiskās instrukcijas dzīvajās šūnās.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.