"Novēlība" ir vārds, kas apzīmē kaut ko novēlotu, dāvinātu (par mantu, īpašumu). Tas bieži tiek lietots juridiskā vai formālā kontekstā, lai apzīmētu mantojumu, dāvinājumu vai testamentā nodotu īpašumu.
Īsumā:
- Nozīme: Dāvinājums, mantojums, testamentā nodots īpašums.
- Lietojums: Formāli, bieži juridiskos dokumentos.
Piemēri:
1. Testamentā:
"Viņš saņēma māju kā novēlību no vectēva."
(Māja tika dāvināta testamentā.)
2. Dāvinājums (formāls):
"Mākslas darbi tika nodoti muzejam kā novēlība."
(Darbi tika dāvināti muzejam pēc mantinieku vēlēšanās.)
3. Juridisks konteksts:
"Saskaņā ar novēlību, viņa kļuva par zemes īpašnieci."
(Zeme tika saņemta kā dāvinājums testamentā.)
Sinonīmi: dāvinājums, mantojums, testamenta dāls/māsa (konkrēti cilvēkam), atstāta manta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.