norobežotība
"Norobežotība" nozīmē izolētību, noslēgtību vai atturību no citiem, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — cilvēks vai grupa izvēlas vai nonāk atsevišķi no sabiedrības, aktīvas komunikācijas vai plašākas mijiedarbības.
Piemēri:
1. Sociālā norobežotība
Pēc pārcelšanās uz citu pilsētu viņš jutās norobežotībā, jo vēl nebija izveidojis jaunus draugus.
2. Psiholoģiska norobežotība
Pēc zaudējuma viņa iekļuva emocionālā norobežotībā un izvairījās no sarunām ar ģimeni.
3. Fiziska norobežotība
Kalnu ciems dzīvoja norobežotībā ziemas mēnešos, kad ceļi bija nepārvarami.
Sinonīmi: izolācija, atšķirtība, noslēgtība, vientulība.
Pretstatā: atvērtība, iesaistīšanās, integrācija, sabiedriskums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.