"Nometinājums" latviešu valodā nozīmē pagaidu dzīvesvietu vai apmetni, bieži vien saistītu ar:
1. Karaspēka vai izbraukšanas kontekstā – pagaidu nometne (piemēram, skautu, karavīru).
2. Vēsturiski – piespiedu apmetne (piemēram, trimdas vai ieslodzījuma vietā).
3. Arheoloģijā – seno cilvēku apmetnes vieta.
Piemēri:
1. Karaspēka vienība izveidoja nometinājumu meža malā.
2. Arheologi atklāja akmens laikmeta nometinājumu upes krastā.
3. Politiskie trimdinieki dzīvoja nometinājumā Sibīrijā.
Sinonīmi: nometne, apmetne, stāvvieta, lagers.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.