"Nometne" latviešu valodā nozīmē:
1. Īslaicīga dzīvesvieta — vieta, kur cilvēki (piemēram, tūristi, skolēni, karavīri) uz laiku apmetas dzīvei, bieži vien dabā vai lauku apvidū.
2. Koncentrācijas nometne — piespiedu uzturēšanas vieta (vēsturiski/politiskā kontekstā).
Piemēri lietojumā:
1. Vasarā bērni brauca uz pionieru nometni meža malā.
2. Otrā pasaules kara laikā daudzi ieslodzītie tika iesūtīti nometnēs.
3. Tūristi izvēlējās izveidot pagaidu nometni upes krastā.
Vārds cēlies no darbības vārda "mesties" (apmesties) ar priedēkli "no-".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.