neotēnija
Neotēnija (no grieķu valodas: _neos_ — 'jauns' + _teinein_ — 'stiept, pagarināt') ir bioloģisks termins, kas apzīmē pieaugušas dzīvnieka formas saglabāšanu ar kādu jaunībai raksturīgu pazīmi. Tas var izpausties kā nāriņa vai jaunības stadijas fizioloģisko vai morfoloģisko īpašību saglabāšana pieaugušā vecumā.
Īsumā: Neotēnija ir attīstības "apstāšanās" agrīnā stadijā, kas noved pie pieauguša organisma ar bērnišķām īpašībām.
Piemēri:
1. Aksolotlis — viena no slavenākajām neotēnijas izpausmēm. Šis amfībijs pieaugušā vecumā saglabā žaunas un ūdenī dzīvošanas spēju, lai gan tā ir nāriņa (kāpurķirzaka) pazīme. Parasti salamandras pārvēršas par sauszemes formām, bet aksolotlis paliek ūdenī visu mūžu.
2. Cilvēks — zinātnieki uzskata, ka cilvēkiem ir neotēnas pazīmes, piemēram:
- Liela galvas (smadzeņu) daļa attiecībā pret ķermeni, kas raksturīga mazuļiem.
- Mācīšanās spēja un ziņkāre visu mūžu, kas ir bērnišķīga iezīme, salīdzinot ar citiem primātiem.
3. Dažas sugu šķirnes — piemēram, kokrāna šķirnes suņi (piemēram, bassets, bulldogi) saglabā īsas kājas un apaļu purnu, kas ir kucēniem raksturīgas īpašības.
Neotēnija ir svarīga evolūcijas mehānismā, jo ļauj veidoties jaunām adaptācijām, nemainot pilnībā attīstības procesus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.