"Nenormālība" nozīmē novirzi no parastā, normālā vai pieņemtā — kaut kas, kas neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem, likumiem, sabiedriskajām normām vai dabas likumiem.
Īsumā:
Tas apzīmē neparastību, anomāliju, ārpus normas esošu stāvokli vai uzvedību.
Piemēri lietojumam:
1. Psiholoģijā / medicīnā:
- "Šāda uzvedība tiek uzskatīta par psihisku nenormālību."
(Novirze no veselīgas psihiskās darbības normas.)
2. Sociāli / morāli:
- "Vardarbība ģimenē ir sociāla nenormālība."
(Atkāpšanās no pieņemtām sabiedriskām normām.)
3. Dabā / fizikā:
- "Šīs temperatūras svārstības ir klimatiska nenormālība."
(Neierasta, statistiski reta parādība.)
4. Ikdienas sarunvalodā:
- "Viņa reakcija bija pilnīga nenormālība — neviens tā nedarītu."
(Kā sinonīms dīvainībai, neparastai rīcībai.)
Sinonīmi: anomālija, neparastība, novirze, abnormitāte, dīvainība.
Antonīmi: normālība, parastība, tipiskums, regulāritāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.