"Neierobežotība" nozīmē bezgalību, nebeidzamību, pilnīgu trūkumu ierobežojumiem — tas, kam nav robežu, beigu vai ierobežojumu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas piemērs:
"Zvaigžņu skaits Visumā šķiet neierobežots."
(Apzīmē, ka skaits ir tik milzīgs, ka tam nav praktisku robežu.)
2. Abstrakts jēdziens:
"Viņa iztēle bija neierobežota — radīja pasakas, kuru beigu nebija."
(Rāda radošumu bez ierobežojumiem.)
3. Filozofiski/emocionāli:
"Mīlestība var justies kā neierobežotība, kas pārsniedz laiku un telpu."
(Lieto kā metaforu bezgalīgai sajūtai.)
Sinonīmi: bezgalība, nebeidzamība, neierobežotums.
Pretējais jēdziens: ierobežotība, limitētība, galīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.