"Nebēdne" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē bezrūpīgu, jautru cilvēku vai piedzīvojumu meklētāju, kurš dzīvo viegli, nerūpējoties par sekām. Tas bieži vien nosauc kādu, kas izvairās no nopietnām atbildībām, bauda dzīvi un var būt nedaudz uzpūtīgs vai nepārdomāts.
Piemēri:
1. Vārda lietojums teikumā:
"Mūsu pulciņā viņš ir īsts nebēdne — vienmēr smejas, dzied un aizrauj citus ar saviem piedzīvojumiem."
"Neesi tāds nebēdne! Pirms braukšanas uz kalniem pārbaudi, vai mašīnai ir pietiekami daudz degvielas."
2. Sinonīmi un tuvās nozīmes:
Bezrūpnieks, jautrinieks, dzīvespriecīgais, piedzīvojumu kārsis.
Pretstatā: nopietnība, atbildīga persona, rūpnieks.
Vēsturiskais konteksts:
Vārds cēlies no saknes "nebēdas" (bez rūpēm) un latviešu folklorā vai literatūrā var apzīmēt arī folkloru varoni, kas ar atjautību un bezrūpību pārvar šķēršļus (piemēram, tēls pasakās). Mūsdienās tas lietots gan pozitīvā, gan nelabvēlīgā nozīmē atkarībā no konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.