Nagaika (krievu: нагайка) ir īss, biežāk vienpūšu, ādas pātagas veids, ko vēsturiski izmantoja kazaku un citu stepju tautu jātnieki. Tās galvenais mērķis bija vadīt zirgu, bet tika lietota arī kā ierocis vai disciplīras līdzeklis.
Piemēri lietojumam:
1. Jāšanas kontekstā: "Kazaks ar nagaiku viegli pieskārās zirgam, mudinot to paātrināt soli."
2. Kā simbols: "Viņa jostas sasējienā karājās tradicionālā nagaika — kazaku leģionāra pazīme."
3. Vēsturiskā nozīme: "Nagaika bija ne tikai ikdienas rīks, bet arī goda zīme kazaku virsniekiem."
Vārds cēlies no nogaju tautas nosaukuma, kas vēsturiski dzīvoja Kaukāza un Melnās jūras stepju reģionos. Mūsdienās nagaiku dažreiz izmanto kā tradicionālu suvenīru vai folklora atribūtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.