nacionālsociālistisks
Termins "nacionālsociālistisks" attiecas uz Nacionālsociālisma ideoloģiju, kas radās Vācijā 20. gadsimta sākumā un kuras galvenais pārstāvis bija Ādolfs Hitlers un viņa Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku partija (NSDAP). Īsumā tā apvieno:
1. Ekstrēmu nacionālismu – uzsvars uz vācu („ārju”) rasas pārākumu un vācu tautas likteni.
2. Autoritāru vadību – neierobežota vara vienam vadonim (Fīrerprincips) un vienpartijas sistēma.
3. Antisemītismu – ebreju ienaids, kas noveda pie Holokausta.
4. Militārismu un ekspansionismu – teritoriāla paplašināšanās (piemēram, Lebensraum ideja).
5. Kontroli pār ekonomiku un sabiedrību – centralizēta plānošana, bet ne komunistiskā veidā; privātā īpašuma saglabāšana pakļauta valsts mērķiem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
„Nacionālsociālistiskā režīma propaganda aktīvi izmantoja masu medijus, lai veidotu publisko viedokli.”
2. Ideoloģijas raksturošana:
„Nacionālsociālistiskā ideja par ‘dzīves telpu’ (Lebensraum) attaisnoja Vācijas agresiju Austrumeiropā.”
Svarīgi: Šis termins cieši saistīts ar nacismu, totalitārismu, cilvēktiesību pārkāpumiem un Otrā pasaules kara šķēršļiem. Mūsdienās to lieto gandrīz vienīgi vēsturiskā vai analītiskā nozīmē, nevis kā politisku pozitīvu aprakstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.