nabadzīte
Nabadzīte ir lietvārds, kas nozīmē nabadzīgo cilvēku grupa, nabadzības stāvoklis vai nabadzības apstākļi.
Tas bieži lietots, lai apzīmētu sociālo grupu, kas dzīvo nabadzībā, vai arī pašu nabadzības realitāti.
Piemēri:
1. Sociālā nozīme:
Valdība veido pasākumus, lai mazinātu nabadzīti sabiedrībā.
(Šeit "nabadzīte" nozīmē nabadzības parādību kopumā.)
2. Konkrēta grupa:
Pagasta nabadzīte saņēma pabalstus ziemai.
(Šajā teikumā "nabadzīte" apzīmē nabadzīgos cilvēkus kā kopumu.)
3. Abstraktā nozīme:
Viņa dzīve bija pilna nabadzītes un grūtību.
(Šeit tas simbolizē nabadzības stāvokli vai trūkumu.)
Sinonīmi: trūkums, nabadzība, nepietiekamība, sociālā atstumtība.
Antonīmi: pārpilnība, bagātība, labklājība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.