mutulis

"Mutulis" latviešu valodā nozīmē mēms cilvēks — tas ir, cilvēks, kas nespēj runāt (dzimtā vai iegūtā iemesla dēļ) vai arī cilvēks, kurš apzināti klusē, nerunā.

Piemēri lietojumam:

1. Fiziskā/medicīniskā nozīme:
Pēc negadījuma viņš kļuva par mutuli, bet tas neatturēja viņu no rakstīšanas.
(Šeit — cilvēks, kas zaudējis spēju runāt.)

2. Pārnestā nozīme (klusētājs):
Viņš sapulcē sēdēja kā mutulis, neizteikdams nevienu vārdu.
(Šeit — cilvēks, kas apzināti nerunā.)

3. Salikteņos:
"Mēmais mutulis" — retāk lietots, bet uzsver pilnīgu klusēšanu vai nespēju runāt.

Vēsturiski vārds cēlies no latviešu valodas pamatlexikas, saistīts ar vārdu "mute" un nozīmi "tas, kuram nav (darbojošas) mutes".
Mūsdienās vārds var būt arī aizvainojošs, ja lietots par personu ar runas traucējumiem, tāpēc ieteicams lietot ar jutīgumu.

• Uzvārdi: Mutulis

Įrašas
Paaiškinimas	"Mutulis" latviešu valodā nozīmē mēms cilvēks — tas ir, cilvēks, kas nespēj runāt (dzimtā vai iegūtā iemesla dēļ) vai arī cilvēks, kurš apzināti klusē, nerunā. Piemēri lietojumam: 1. Fiziskā/medicīniskā nozīme: Pēc negadījuma viņš kļuva par mutuli, bet tas neatturēja viņu no rakstīšanas. (Šeit — cilvēks, kas zaudējis spēju runāt.) 2. Pārnestā nozīme (klusētājs): Viņš sapulcē sēdēja kā mutulis, neizteikdams nevienu vārdu. (Šeit — cilvēks, kas apzināti nerunā.) 3. Salikteņos: "Mēmais mutulis" — retāk lietots, bet uzsver pilnīgu klusēšanu vai nespēju runāt. Vēsturiski vārds cēlies no latviešu valodas pamatlexikas, saistīts ar vārdu "mute" un nozīmi "tas, kuram nav (darbojošas) mutes". Mūsdienās vārds var būt arī aizvainojošs, ja lietots par personu ar runas traucējumiem, tāpēc ieteicams lietot ar jutīgumu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.