Mizā (arī "miza") latviešu valodā nozīmē āda, ādiņa, miza (augu gadījumā) vai apvalks, čaula. Tas ir retāk lietots vārds, kas biežāk sastopams dialektos vai vecākos tekstos.
Nozīmes atkarībā no konteksta:
1. Cilvēka/ dzīvnieka āda – vecā nozīme, mūsdienās reti lietota.
Piemērs: "Viņam saulē iedegusi mizā."
2. Augu miza, apvalks – koka miza, augļa miza.
Piemērs: "Ābolam mizā ir bagātīga ar vitamīniem."
3. Čaula, apvalks (piemēram, olam, riekstam) – retāk.
Piemērs: "Rieksta mizā ir cieta."
Piezīme: Mūsdienu literārajā valodā biežāk lieto vārdus āda, miza vai apvalks, bet mizā var sastapt folklorā, dialektos vai dzejā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.