"Mīkstčaule" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku ar vāju raksturu, nedrošu, padevīgu vai pārāk maigu personu. Tas bieži tiek lietots ar nelabvēlīgu nokrāsu, norādot uz kāda nepieciešamību pēc stingrākas attieksmes vai pašapziņas.
Piemēri:
1. Viņš nekad neiebilst pret priekšnieka lēmumiem — tas ir īsts mīkstčaule.
2. Neesi mīkstčaule! Pastāsti viņai, ka viņas rīcība tevi aizskar.
Sinonīmi: bezmugurkauls, vājprātis, bezgriezīgais.
Antonīmi: stingrprātis, rakstcietīgais, nelokāmais.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.