mikroklimatisks
Mikroklimatisks (no grieķu: mikros — 'mazs' un klima — 'slīpums, apgabals') attiecas uz mazas teritorijas vai slēgtas telpas klimatiskajiem apstākļiem, kas var atšķirties no apkārtējās vides. Tas ietver temperatūru, mitrumu, gaisa cirkulāciju un citus faktorus ierobežotā platībā.
Īss skaidrojums:
Tas apraksta vietējo klimatu mazā mērogā — piemēram, telpā, dārzā, meža izcirtumā vai pat zem akmeņa.
Piemēri:
1. Telpas piemērs:
Bibliotēkas grāmatu noliktavā ir uzstādīts speciāls mikroklimatisks režīms (pastāvīga temperatūra un zems mitrums), lai saglabātu senos manuskriptus.
2. Dabas piemērs:
Purva vidū ir mikroklimatisks apvidus — tur ir mitrāk un vēsāk nekā tuvējā pļavā, pat ja laika apstākļi reģionā ir sausi.
3. Lauksaimniecības piemērs:
Dārzkopjs izveidojis mikroklimatisku zonu siltumnīcā, kur aug augsti mitrumu mīloši augi, kamēr pārējā daļā valda sausāks klimats.
Saistītie jēdzieni:
- Mikroklimats — pats mazais klimata apvidus (piemēram, pilsētas sētā siltāks mikroklimats nekā atklātā laukā).
- Bieži lietots arhitektūrā, lauksaimniecībā, muzejniecībā un vides zinātnēs, lai aprakstītu kontrolētu vai dabiski veidojušos vidi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.