mietpilsonisms
"Mietpilsonisms" (angļu: philistinism, krievu: мещанство) ir termins, kas apzīmē šauru, materiālistisku dzīves uzskatu, kurā prioritāte tiek dota ērtībām, rutīnai un sociālajam konformismam, nevis garīgajām, intelektuālajām vai radošajām vērtībām. Tas bieži saistīts ar mazpilsētniecību, virspusēju pragmatismu un bailēm no visdažādākā.
Galvenās pazīmes:
- Pārliecība, ka materiālais labklājības un sociālā stabilitāte ir galvenais dzīves mērķis.
- Noliegšana vai nievājoša attieksme pret mākslu, filozofiju vai garīgām meklējumiem.
- Bailes no pārmaiņām, neparastām idejām vai dzīvesveida.
Piemēri:
1. Mākslas nievāšana:
"Kāpēc lai maksātu par gleznu, kas tikai 'traipos uz audekla'? Labāk nopirkt jaunu televizoru – vismaz ir praktiski."
2. Konformisms un bailes no atšķirības:
"Kāpēc tu lasi šīs dīvainās grāmatas? Dzīvo kā visi citi – strādā, apprecies, iegūsti māju, un būsi laimīgs."
3. Materiālisma prioritizēšana:
"Viss dzīvē ir nauda. Bez tās nav ne mākslas, ne augstāku ideālu."
Termins radies 19. gadsimtā, un to literatūrā aktīvi lietojuši rakstnieki, piemēram, Antons Čehovs (stāsts "Šaurais krūtis") vai Maksims Gorkijs, lai kritizētu buržuāzisko sabiedrības slāni ar tās ierobežoto pasaules redzējumu. Mūsdienās "mietpilsonisms" var attiekties uz jebkuru virspusēju, konsumeristisku dzīvesveidu, kas izvairās no dziļākas pārdomas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.