"Mietne" nozīme:
Tas ir vietvārds, kas apzīmē ciemu, apdzīvotu vietu, mazāku apmetni (bieži vien lauku apvidū). Vārds lietots galvenokārt poētiskā vai dialektiskā nozīmē, lai radītu tēlu par vientuļu, attālu vai senu vietu.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Tumšā meža malā mūžīga mietne klusi dus."
(Šeit "mietne" simbolizē vientuļu māju vai sētu meža nomalē.)
2. Dialektos/vēsturiskos tekstos:
"Vecā mietne pie ezera vairs nav apdzīvota."
(Nozīmē vecu ciema vietu vai sētu.)
3. Mūsdienu lietojumā (reti):
"Šī bija viena no pēdējām mietnēm, kas vēl atgādināja seno laiku dvēseli."
(Metaforiski par aizmirstamu, nostūrīgu vietu.)
Piezīme:
Vārds "mietne" mūsdienu latviešu valodā nav biežs, to biežāk sastast dzejā, folklorā vai reģionālajos aprakstos. Tam tuvi sinonīmi ir ciems, sēta, apmetne, vasarnīca (kontekstā atkarībā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.