mežvidus
"Mežvidus" latviešu valodā nozīmē meža iekšējo daļu, meža dziļumu, attālu no malas esošu meža teritoriju.
Īss skaidrojums:
Tas apzīmē vietu, kas atrodas pašā meža centrā, prom no ceļiem, apdzīvotām vietām vai malām. Bieži asociējas ar meža noslēgtību, klusumu vai pat nepieejamību.
Piemēri lietojumā:
1. Telpisks/ģeogrāfiskais nozīme:
"Taka iekļuva mežvidū, kur saule nespēja cauri cietajiem egļu zariem."
"Senos laikos mežvidos slēpās bēgļu nometnes."
2. Metaforisks/poētisks lietojums:
"Viņa domas bija kā iestrēgušas dzīves mežvidū – apjukušas un bez izejas."
"Mākslinieks meklēja iedvesmu sirds mežvidū."
Sinonīmi: meža dzīle, meža iekšiene, meža dziļums.
Vēsturiski/folklorā:
Latviešu teikās un nostāstos "mežvidus" nereti saistīts ar maģisku, noslēpumainu vai bīstamu vietu – piemēram, tur varētu mitēt meža gari, raganas vai būt paslēpti seni koki.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.