mežavīns
"Mežavīns" ir latviešu tautasdziesmās un dzejā lietots poētisks apzīmējums rasai vai lietus ūdenim, kas savācies meža lapās, ziedos vai sēnītēs. Tas simbolizē tīru, dabīgu "dzērienu", ko daba piedāvā, un bieži asociējas ar maģiju, brīnumu vai mīlestības alegoriju.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Es gāju, es staigāju,
Mežavīnu lāpītāju;
Mežavīns nebija lāpīts,
Es ar māsu nebiju mācīts."
(Šeit "mežavīna lāpīšana" var nozīmēt rasas vai ūdens savākšanu no lapām, bet alegoriski – mīlestības vai dzīves gudrības meklējumus.)
2. Dzejā (piemēram, Rainis):
"Dzeriet, brāļi, mežavīnu,
Kas no ozola saknīm trīs!"
(Šeit "mežavīns" kā mistisks dzēriens, kas dod spēku vai iedvesmu.)
3. Alegoriskā nozīme:
Var lietot, lai aprakstītu ko neaizsniedzamu, dabisku un skaistu – piemēram:
"Vasaras rīta rasa ziediem bija kā sudrabots mežavīns."
Īsumā: Tas ir dabiskais "vīns" no meža – rasas vai lietus ūdens metafora dzejā, kas nes romantisku un tautas garu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.