mežaudze
"Mežaudze" nozīme:
Mežaudze ir neliels, biezs mežs vai meža daļa, bieži ar biezām krūmāju vai kokiem, kas veido blīvu, maz caurlaidīgu apvidu. Tas var būt dabīgs vai mākslīgi audzēts, un bieži asociējas ar neiztīrītu, savvaļas raksturu.
Piemēri lietojumam:
1. Dabā:
"Tūrists apmaldījās bieza mežaudzē, kur saule gandrīz neiekļūst caur lapotni."
2. Ainavā:
"Upes krastus ieskauj zaļa mežaudze, kas dod patvērumu daudziem dzīvniekiem."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš iegrima domu mežaudzē, cenšoties atrast risinājumu."
(te — kā simbols sarežģītībai vai apjukumam)
Sinonīmi: meža biezoknis, meža wildenis, biezums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.