mežaļaudis
"Mežaļaudis" latviešu valodā nozīmē cilvēkus, kas dzīvo mežā vai mežainā apvidū, bieži vien ar nozīmi, ka viņi ir attālināti no civilizācijas, var būt nepietiekami izglītoti vai ar "mežainiem" paražām.
Termins nereti lietots negatīvā vai nicinošā nozīmē, lai apzīmētu cilvēkus, kuri dzīvo atpalikušā vidē, rīkojas rupji vai nez kārtīgi.
Piemēri lietojumam:
1. Viņi dzīvo kā īsti mežaļaudis — bez elektrības, ūdensvada un jebkādām ērtībām.
2. Nesaprotu viņu rupjās manieres — tiešām kā mežaļaudis!
3. Tālu meža stūrī viņi dzīvoja kā mežaļaudis, neinteresējoties par notikumiem pasaulē.
Vēsturiski vārds varēja attiekties uz cilvēkiem, kas faktiski dzīvoja mežos (bēglu, mednieku-vācēju kontekstā), bet mūsdienās tas vairāk ir metaforisks izteiciens par atpalikušu dzīvesveidu vai uzvedību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.