mežabrāļi
"Mežabrāļi" ir latviešu tautas termins, kas apzīmē cilvēkus, kas Otrā pasaules kara laikā (1944.–1956. gadā) slēpās mežos, lai izvairītos no represijām padomju varas — piemēram, no arestiem, deportācijām uz Sibīriju vai mobilizācijas Sarkanajā armijā. Tie bieži bija jaunieši, kas nevēlējās pakļauties padomju okupācijas režīmam, un daži no viņiem turpināja pretestību ar ieročiem rokās.
Īsumā:
Tie ir mežos slēpušies pretestības dalībnieki vai bēgļi no padomju represijām pēc Otrā pasaules kara.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
Pēc kara daudzi jaunieši kļuva par mežabrāļiem, slēpjoties mežos no padomju drošības iestādēm.
2. Atmiņās vai literatūrā:
Mūsu vectēvs stāstīja, kā mežabrāļi reizēm nāca ciemos pēc pārtikas, bet vienmēr uzmanījās, lai neievilktu uz sevis uzmanību.
3. Simboliska nozīme:
Viņš jūtas kā mežabrālis — viņš ir spiests slēpties no saviem vajātājiem.
Termins nereti asociējas ar nacionālo pretošanos un ir svarīgs daļa no latviešu kolektīvās atmiņas par okupācijas periodu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.