metropolīts
Metropolīts (no grieķu: μητροπολίτης — "galvaspilsētas (metropoles) bīskaps") ir augstākās pakāpes bīskaps pareizticīgo un dažu citu baznīcu hierarhijā. Viņš parasti pārvalda lielu teritoriju — metropoliju, kas var ietvert vairākas episkopijas (diecēzes). Metropolīta amats ir augstāks par parasto bīskapu, bet zemāks par patriarhu.
Galvenās nozīmes pazīmes:
1. Pārvalda metropoliju (lielu baznīcas apgabalu).
2. Bieži vien ir arī galvenās pilsētas (metropoles) bīskaps.
3. Pareizticībā metropolīts ir goda tituls, kas bieži saistīts ar vēsturisku nozīmi.
Piemēri:
1. Vēsturisks: Viduslaiku Kijevas Krievzemē metropolīts bija augstākais baznīcas hierarchs, kas pārvaldīja visas Krievzemes pareizticīgās draudzes (piemēram, Kijevas metropolīts).
2. Mūsdienu pareizticībā: Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir augstākais amatpersonas tituls (piemēram, metropolīts Aleksandrs).
3. Katoļu baznīcā: Titulu "metropolīts" lieto arhibīskapiem, kas pārvalda metropoliju (piemēram, metropolīts Romas pāvesta pakļautībā).
Īsumā: Metropolīts ir augstākās pakāpes bīskaps, kas pārvalda lielu baznīcas apgabalu (metropoliju), un šis titls liecina par viņa teritoriālo un hierarhisko nozīmi baznīcas struktūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.