merģelis

"Merģelis" ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē bezjēdzīgu, nesakarīgu runu vai rakstītu tekstu; muļķības, blēņas, absurdu.

Piemēri:
1. Nevēro viņa runu – tīrs merģelis!
(Nevēro viņa runu – tīras muļķības!)

2. Rakstījis veselu lapu, bet tur tikai merģelis.
(Rakstījis veselu lapu, bet tur tikai nesakarīgas blēņas.)

3. Pēc ballītes viņš stāstīja kādu merģeli par zaķi ar brillēm.
(Pēc ballītes viņš stāstīja kādas absurda blēņas par zaķi ar brillēm.)

Etimoloģija:
Vārds cēlies no vācu valodas vārda "Mergel" (māls, kaļķakmens), kas runas kontekstā ieguvis nozīmi "muļķības, tukša runa". Latviešu valodā tas lietots kopš 19. gadsimta.

Įrašas
Paaiškinimas	"Merģelis" ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē bezjēdzīgu, nesakarīgu runu vai rakstītu tekstu; muļķības, blēņas, absurdu. Piemēri: 1. Nevēro viņa runu – tīrs merģelis! (Nevēro viņa runu – tīras muļķības!) 2. Rakstījis veselu lapu, bet tur tikai merģelis. (Rakstījis veselu lapu, bet tur tikai nesakarīgas blēņas.) 3. Pēc ballītes viņš stāstīja kādu merģeli par zaķi ar brillēm. (Pēc ballītes viņš stāstīja kādas absurda blēņas par zaķi ar brillēm.) Etimoloģija: Vārds cēlies no vācu valodas vārda "Mergel" (māls, kaļķakmens), kas runas kontekstā ieguvis nozīmi "muļķības, tukša runa". Latviešu valodā tas lietots kopš 19. gadsimta.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.