"Meņševiks" (krievu: меньшевик) ir termins, kas apzīmē Krievijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (KSSDP) mazākuma (reformētāku, mērenāku) frakciju, kas 1903. gadā atdalījās no boļševikiem (vairākuma frakcijas) pēc ideoloģiskiem stridiem.
Īsa nozīme:
Meņševiki bija mērenāka, reformistiska sociāldemokrātiska kustība, kas uzskatīja, ka sociālisma ieviešanai Krievijā vispirms ir nepieciešams pilnvērtīgs kapitālisma attīstības posms un plaša sabiedrības atbalsta bāze. Tie pretojās boļševiku centieniem uzreiz veikt revolūciju un izveidot proletariāta diktatūru.
Galvenās atšķirības no boļševikiem:
- Uzsvēra sabiedrības pakāpenisku pārveidi, nevis revolucionāru apvērsumu.
- Ticēja aliansēm ar liberāļiem un zemniekiem.
- Bija pret stingru centralizētu partijas disciplīnu.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts: Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas meņševiki piedalījās Pagaidu valdībā, bet zaudēja ietekmi pēc Oktobra revolūcijas, kad boļševiki ar varu paņēma kontroli.
2. Ievērojami pārstāvji:
- Jūlijs Cederbaums (pseidonīms: Martovs) – viens no galvenajiem meņševiku ideologiem.
- Georgijs Plehanovs – agrīnās kustības teorētiķis.
- Iraklijs Cereteli – 1917. gada Pagaidu valdības ministrs.
Pēc pilnvaru sagrābšanas boļševiki apspieda meņševikus, un līdz 1920. gadiem kustība faktiski iznika Krievijā. Termins mūsdienās dažkārt tiek lietots arī metaforiski, apzīmējot mērenības vai kompromisu piekritējus politiskajās debates.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.