mēnessērdzība
"Mēnessērdzība" ir latviešu valodā lietots vārds, kas apzīmē romantisku, sapņainu vai nereālistisku noskaņojumu, kas rodas mēness gaismas ietekmē — tas ir, kādu iedvesmojošu, sentimentālu vai pat mīlestību veicinošu garastāvokli, ko izraisa mēness skatiens vai vakara ainava.
Burtiski tas nozīmē "mēness sirds" vai "mēness sirdsstāvoklis".
Piemēri lietojumam:
1. Romantiskā situācijā:
"Viņu pārņēma mēnessērdzība, kad viņš ar viņu pastaigājās pa naktīgo pludmali, un mēness atspīdēja jūrā."
2. Dzejā vai literatūrā:
"Dzejnieka rindās jūtama dziļa mēnessērdzība — tā kā veltījums nakts skaistumam un vientulībai."
3. Sarunvalodā (bieži ar vieglu humoru vai ironiju):
"Neko nopietnu no viņas šovakar negaidi — viņa ir pilnīgā mēnessērdzībā un tikai sapņo par mīlestību."
Vārds nereti lietots, lai aprakstītu kādu, kas ir aizrāvies ar sapņiem, romantiku vai poētiskām domām, it īpaši naktī.
Tas var būt gan pozitīvs (kā iedvesmas avots), gan arī nedaudz novērtējošs (kā nereālistiska noskaņojuma apzīmējums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.