"Melngalvis" latviešu valodā ir sarkasms vai ironisks apzīmējums cilvēkam, kurš pārspīlēti izrāda sēru, skumjas vai nožēlu, bieži vien ar pārlieku teatrālu vai nepatiesu izturēšanos. Tas var būt arī izteiciens par kādu, kurš pārmērīgi sūdzas, raud vai uzskata sevi par upuri.
Etymology: Vārds veidots no "melns" (kā sēru simbols) un "galva" (kā cilvēka daļa), radot tēlu par kādu, kurš "nes melnu galvu" — t.i., pastāvīgi raudās par kaut ko.
Piemēri lietojumam:
1. "Neesi tāds melngalvis! Dzīve nav tik drausmīga, kā tu to krāso."
(Norāde uz pārspīlētu negatīvismu.)
2. "Visi jaukais pavadīja ballīti, bet Pēteris kā īsts melngalvis sēdēja stūrī un sūdzējās par galvassāpēm."
(Apraksts par cilvēku, kurš sabojā citiem noskaņu ar savām sūdzībām.)
3. "Sociālajos tīklos daudzi kļūst par melngalvjiem, nemitīgi stāstot par savām nelaikēm."
(Ironisks novērtējums par pārmērīgu sūdzēšanos internetā.)
Sinonīmi: bēdīgs, raudulis, sūdzētājs, nihilists (kontekstā).
Antonīmi: optimists, dzīvespriecīgs cilvēks.
Vārds nereti lietots ar negatīvu nokrāsu, uzsverot nepatiku pret pārspīlētu skumjīgumu vai pašžēlošanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.