"Meistardziedonis" ir salikts latviešu valodas vārds, kas apzīmē izcili talantīgu un meistarīgu dziedātāju vai dziesminieku — cilvēku, kas savā jomā sasniedzis augstāko meistarības pakāpi.
Vārds veidots no divām daļām:
- "meistars" — lietpratējs, virsnieks, augstākās kvalifikācijas speciālists;
- "dziedonis" — dziedātājs, dziesminieks.
Piemēri lietojumam:
1. Mūzikas kontekstā:
"Raimonds Pauls ir ne tikai izcilis komponists, bet arī patiesais meistardziedonis, kad viņš spēlē klavieres un dzied savas dziesmas."
2. Folkloras/dzejas kontekstā:
"Tautas teicējs un meistardziedonis Andrejs Pumpurs radījis leģendāro "Lāčplēsi", kas kļuvis par latviešu tautas eposu."
3. Mūsdienu izpratnē (arī metaforiski):
"Šis rakstnieks ir vārdu meistardziedonis — viņa proza skan kā mūzika."
Vēsturiski vārds varētu attiekties uz tautas dziesmu izpildītājiem vai dzejniekiem, bet mūsdienās to lieto arī par izcilām personībām mūzikā, literatūrā un pat citās mākslas veidos, uzsverot viņu tehniskās meistarības un izteiksmīguma sintēzi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.