mecotinta
"Mecotinta" (angļu: _mezzotint_) ir gravēšanas tehnika, kas īpaši noder smalku toņu pāreju un bagātīgas melnās krāsas iegūšanai. Tās pamatā ir metāla plāksnes (parasti vara) virsmas vispirms rupja apstrāde ar speciālu instrumentu ("rokeri"), kas rada punktiņus, kas notver krāsu. Tādējādi, ja to visu iespiedītu, iegūtu pilnīgi melnu laukumu. Tālāk mākslinieks ar gludināšanas instrumentu ("skreperi") izgludina atsevišķas vietas – jo vairāk izgludināts, jo mazāk krāsas tas notver un jo gaišāks toņs iznāk izdrukā. Tādējādi tiek veidotas gaismas un ēnas.
Galvenās iezīmes:
- Ļauj iegūt ļoti maigas, bezšuvju toņu pārejas (no dziļa melna līdz gaišiem pelēkiem toņiem).
- Bieži izmantota portretu un ainavu reproducēšanai, it īpaši 18.–19. gadsimtā.
- Dēvēta arī par "melno mākslu" (no franču: _manière noire_) tās spējai radīt bagātīgu melno fonu.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs: Daudzi 18. gadsimta angļu gravētāji (piemēram, Džeimss Makardels vai Džons Reitburns) izmantoja mecotintu, lai reproducētu gleznotāju (tādu kā Džozuā Reinoldsa) portretus ar iespaidīgu gaismas un ēnas spēli.
2. Mūsdienu piemērs: Mūsdienās mākslinieki dažreiz apvieno mecotintu ar citām tehnikām. Piemēram, amerikāņu māksliniece Mērija Ksenda izmanto mecotintu, lai radītu atmosfēriskas ainavas ar dramatisku debesu un mākoņu attēlojumu.
Īsumā: Mecotinta ir gravēšanas metode, kas ļauj iegūt nepārspējamu toņu bagātību, īpaši dziļus melnos toņus un maigu pāreju starp toņiem, tādējādi radot gandrīz glezniecisku efektu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.